Latvijas simtgadē iesoļosim prātīgāki, mobilāki un zaļāki.
Okt 03

Latvijas simtgadē iesoļosim prātīgāki, mobilāki un zaļāki.

Ekonomiskā situācija un dzīvesstila tendences ir cieši saistītas. Tādēļ īpaši centīsimies ielikt šī gada dzīvesstila tendences plašākā kontekstā. Nesen Latvijas Banka paaugstināja šīgada prognozi IKP izaugsmei uz iespaidīgiem 4,2 procentiem, kas izsaucis jau dažu ekonomistu brīdinājumus par pārkaršanu un pārāk straujo algu līmeņa pieaugumu.

Tajā pašā laikā situācija starptautiskajā politikas arēnā nebūt nav stabila, mediji nepārtraukti ziņo par tehnoloģiju straujo izaugsmi un darbavietu drīzo izzušanu, bet ziņās varam vērot postošus plūdus, kurus daudzi uzskata par tiešām mūsu pašu radīto klimata pārmaiņu sekām.

Šī situācija dod iespēju palūkoties uz mūsu sabiedrības dzīvesstila datiem, lai pārbaudītu kā ekonomiskās, politiskās un tehnoloģiju attīstības tendences maina mūsu aktivitātes un attieksmi pret dažādiem vērtību jautājumiem. Mūsuprāt cieša sekošana tendencēm var zīmoliem palīdzēt saredzēt vēl neapmierinātās patērētāju vajadzības un atbisltoši zīmolu izaugsmes iespējas. Kā jau katru gadu cenšamies pievērst uzmanību tām tendencēm kuras iezīmejas vairāku gadu periodā, ne tikai nelielām svārstībām.

DDB Brand Capital metodoloģija

Tāpat kā pēdējos 5 gadus Baltijas iedzīvotāju viedokli palīdz noskaidrot viena no nozīmīgākajām tirgus un socioloģisko petījumu aģentūrām Baltijā - RAIT Custom Research Baltic (iepriekšējais nosaukums GfK Custom Research Baltic). Pētījums tiek veikts ar interneta aptaujas starpniecību visās trīs Baltijas valstīs aptaujājot aptuveni 2,8 tūkstošus jiedzīvotāju 15-74 gadu vecumā. Zīmolu atlasē kā katru gadu tiek izmantoti trīs galvenie kritēriji: pirmkārt, par pamatu tiek ņemts iepriekšējā gada mīlētāko zīmolu tops; otrkārt, zīmola aktivitāte medijos; treškārt, uzņēmuma apgrozījums un pārdošanas rādītāji. Šogad topā iekļauti 559 zīmoli. Papildus ierastajiem preču un pakalpojumu kategorijām ir iespēja novērtēt arī augstskolu, pilsētu, lielo valsts uzņēmumu, kā arī sporta un izklaides pasākumu zīmolus.

Brand Capital dati iekļauj padziļinātu sabiedrības izpēti noskaidrojot sabiedrības attieksmi pret dažādiem vērtību jautājumiem, interesēm, aktivitātēm. Analizējot šos datus DDB Consulting iegūst plašu ainu dažādos griezumos, kas palīdz zīmoliem atbildēt uz stratēģiskiem jautājumiem par savu mērķauditoriju. Centīsimies ieskicēt tendences, kuras esam pamanījuši šī gada dzīvesstila datos.

Finanses un vaimanoloģija

Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītāju uzlabošanos arī parāda ne tikai IKP izaugsme, bet arī mazāks skaits iedzīvotāju, kuri visbiežāk iztērē savu algu viena mēneša laikā (61% šogad, 65% pagājušogad). Atbilstoši arī samazinās iedzīvotāju skaits kuri izmanto ātro kredītu pakalpojumus. Ja pagājušogad 29% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vismaz vienreiz gada laikā izmantoja ātro kredītu pakalpojumus, tad šogad tie bija tikai 22%. Par spīti ienākumu kāpumam arī palielinās Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri labprāt emigrētu, ja būtu iespēja (šogad 42%, pagājušogad 39%). Nedaudz samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuri pozitīvi raugās uz Latvijas nākotni (54% šogad, 57% pagājušogad). Šie dati varētu rosināt bažas tajos, kuri uzskata, ka vidējās algas pieaugums spēs ātri samazināt emigrācijas rādītājus un pesimistisko iedzīvotāju skaits nav vērā ņemams risks. Iespējams šie dati arī parāda mūsu informācijas telpas pārsātinātību ar negatīviem stāstiem un viltus ziņām.

Mobilais ritms

Viedtālruņi un mobilais internets turpina straujo izaugsmi. Šogad vēl vairāk izmantojām savus viedtālruņus, lai lietotu internetu (85%), lasītu un nosūtītu epastus (79%), klausītos mūziku (70%), spēlētu spēles (63%) un gandrīz puse (48%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju izmantoja viedtālruni, lai varētu strādāt attālināti.

Mobilitātes blakus efekts šķiet dzīves ritma paātrināšanās un ikdienas steigā mainās arī mūsu ēšanas paradumi. Piemēram, arvien vairāk iedzīvotāju atzīst, ka viņuprāt ēdiena pagatavošanai būtu jāaizņem pēc iespējas mazāk laika. Šis rādītājs pēdējos piecos gados palielinājies no 56% uz 65%. Paātrinoties ikdienas ritmam avien vairāk cilvēku piekrīt, ka ne visas e-vielas ir kaitīgas (70%) un tikai nedaudz mazāk kā puse (49%) nejūtas labi pasniedzot ģimenei ēdienu no pusfabrikātiem.  

Vēl zaļāks dzīvesstils

Izskatās, ka Latvijas iedzīvotāju dzīves paradumi mainās ne tikai pieaugot mobilitātei, bet arī kļūstot zaļākiem savā dzīvesveidā. Jau vairāk nekā puse mājsaimniecību škiro atkritumus (53%) un arī augošs skaits iedzīvotāju atzīst, ka atkritumu šķirošanas konteineri atrodas pieejamā attālumā no viņu dzīvesvietas (56%). Redzams, ka škirošanas izaugsmei ir vēl lielāks potenciāls nākotnē, jo daudz lielāka un arī augoša daļa (82%) iedzīvotāju atzīst, ka viņuprāt škirot atkritumus ir svarīgi. Prieks, ka nemainīgi liels skaits iedzīvotāju (80%) saglabā tradīciju taupīt mājsaimniecības energoresursus (elektrība, ūdens, siltums u.c.).  Joprojām vairāk nekā puse (53%) patērētāju cenšas pirkt preces no uzņēmumiem, kuru darbība ir videi draudzīga, diemžēl šajai proporcijai nav tendence pieaugt, tāpat kā tendencei maksāt vairāk par produktu, kura sastāvā visas izejvielas ir dabiskas (62%). Divriteņu revolūcija arī izskatās sasniegusi savu augstāko punktu un šogad nemainīgs skaits iedzīvotāju (60%) atzīst, ka pagajušā gada laikā brauca ar divriteni.

Atbilde haosam

Pasaule šogad piedzīvojusi pamatīgus politiskos satricinājumus. Trampa prezidentūras radītā nestablitāte cilvēku apziņā, viltus ziņu piesātinātās interneta lapas, kā arī straujās tehnoloģiju pārmaiņas rosina cilvēkus vairāk kontrolēt to ko viņi spēj – paši sevi. Patīkami redzēt, ka šajos haotiskajos apstākļos Latvijas iedzīvotāji atbild ar pieaugošu vēlmi būt nosvērtiem (šogad 51%, pagājušogad 43%). Patīkami arī novērtot, ka pieaug vēlme būt optimistiskiem (šogad 52%, pagājušogad 46%) kā arī aizrautīgiem (šogad 45%, pagājušogad 40%). Iespējams šis pieaugums ir saistīts ne tikai ar ekonomikas rādītāju uzlabošanos, bet arī jaunuzņēmumu izaugsmi Latvijā un daudzie veiksmes stāsti medijos Manāma arī pieaugošā vēlme būt intelektuāliem (56%), kas rosina cerību, ka tas palielinās cilvēku spēju pretoties viltus ziņu pieaugumam.

Zīmoli kā palīgi ikdienā

Latvijas iedzīvotājus šogad vairāk izvēlēsies zīmolus, kuri ir līderi (šogad 42%, pagājušogad 37%). Cilvēki arvien vairāk cenšās būt vienu soli priekšā citiem. Jau gandrīz trešdaļa (30%) atzīst, ka parasti ir vieni no pirmajiem, kas izmēģina jaunos produktus, pat ja tie ir dārgāki un tuvu pusei uzskata, ka zīmoli, kurus cilvēks iegādājas atspoguļo to īpašnieku (44%). Pieaug arī pieprasījusījums pēc zīmoliem, kuri palīdz to īpašniekiem sasniegt vairāk (52% šogad, 49% pagājušogad).

Šie dati liecina, ka arī Latvijā ir aktuāla sevis uzlabošanas, jeb tā sauktā “betterment” tendence, kad cilvēki aktīvi meklē veidus kā kļūt efektīvākiem, labāk organizētiem un konkurētspējīgiem. Otra dzīvesstila tendence, kuru varam ieskicēt ir ‘premiumizācija’. Bieži patērētāji ir gatavi maksāt vairāk, par kvalitatīvāku produktu, kurš ir augstu viņu prioritāšu sarakstā. Piemēram, augošās viedtālruņu izmaksas neatur to pircējus no dārgo zīmolu izvēles, pat ja tas nozīmē pamatīgi taupīt uz citām, mazāk nozīmīgām precēm. Līdzīgi arī šī gada tendence vairāk nodarboties ar ceļošanu (59%), liecina ne tikai par vairāk pieejamajiem līdzekļiem, bet arī gatavību tērēt tos dārgākiem pakalpojumiem, kuri nav pirmās nepieciešamības.

 

Komentāri
Reinholds Pīrāgs
autors
Reinholds Pīrāgs
DDB Latvia
Brīvības 40, Rīga, LV 1050, Latvia
+ 371 67288265
magic@ddb.lv
Vairāk
Zīmolu tops
Čempionu brokastis
Social Media
Worldwide
Visas tiesības rezervētas, DDB Worldwide Communication Group Inc © 2017