Īsti nesaprotu, kur ir problēma. Vai mēs vienkārši neesam pietiekoši sociāli atbildīgi, vai arī Kannās varam dabūt godalgu par sociālo reklāmu tikai tad, ja mums par šo sociālo projektu samaksā... kā jebkurš cits klients? Ar ‘mēs’ es saprotu Latvijas reklāmas industriju. Badad portāls man palūdza nokomentēt Rīgas bāriņtiesas reklāmu . No sākuma komentēju. Rakstīju, ka šī reklāma mani ne uzrunā, ne izraisa līdzjūtību, ne arī liek aizdomāties. Pēc tam domāju – tas ir tik neētiski... viņi kaut ko cenšas darīt lietas labā un ne jau viņi ir vainīgi, ka nav naudas reklāmai vai ka reklāmisti nelabprāt brīvprātīgi iesaistās sociālajos projektos. Bet varbūt vienkārši ir komunikācijas trūkums? Ja Rīgas bāriņtiesa aizietu pie kādas aģentūras un teiktu: varat...

Šī ir tēma, kas mani vienmēr ir nodarbinājusi, – cik daudz varam atkāpties no normām, nekļūstot neprofesionāli. Šoreiz no valodas normām. Var ignorēt pieturzīmes – nelietot punktus, komatus, pēdiņas, itāliskus, boldus... Var netulkot terminus un personvārdus, lietot svešvārdus. Var lietot tikai noliegumu formu. Var visu ko, ja vien tas pievērš uzmanību, nerada negatīvas asociācijas un nav pašmērķīgi. Pirms pāris nedēļām noslēdzās Latvijas 90 gadu jubilejai veltītais gaismas festivāls STARORĪGA . Jāsāk ar komplimentiem festivāla veidotājiem! Prieks beidzot redzēt vienotu konceptu, kas izpaudās visā svētku laikā pilsētas stratēģiskajās vietās. Festivāla ideja par apgaismotiem objektiem tika iesaiņota kompaktā vizuālā veidolā, kas ietilpināja sevī gan...

Vācijas kultūras festivāla O! Vācija ietvaros Latvijas Nacionālajā Operā Rīgā 19.05.2008 www.bauhouse.de Varētu teikt, ka Bauhause Audi Simfonija mani satricināja. Man nevajadzētu būt pārsteigtai. Jau labu laiku māksla un reklāma sadzīvo gana ērti. Nav nekā jauna tajā, ka auditorijas imunitāte pret reklāmu nostiprinās un reklāmas pārstāvji ir spiesti meklēt jaunus ceļus pie patērētājiem. Tā nu viņi ir atvēruši savas durvis un iespējas māksliniekiem. Mākslinieki, ko es dievinu, kā, piemēram, grafiskais dizaineris Sebs Džārnots (Seb Jarnot) un mūziķis Hosē Gonzaless (Jose Gonzalez) parakstās zem Nike un Sony reklāmām. Slavenais režisors Vong Kar Vajs ( Wong Kar Wai) ir radījis filmu televizoram Philips Aurea . Tepat pie mums DDB...

Tā bija Vivienne Vestvuda, kura teica, ka “daži cilvēki piemēro sevi pasaulei, kamēr citi piemēro pasauli sev. Pasaule griežas uz priekšu dēļ tiem otrajiem.” Lielie notikumi globālajā mākslas / dizaina / arhitektūras laukā visbiežāk ir labi publicētie notikumi, tāpēc tādus īstus atradumus, kas saviļņo un liek aizdomāties par Vestvudas citātu, izdodas piedzīvot retāk. Apmeklēju vienu lielo pasaules kultūras dzīves notikumu – jauno New Museum ēku Ņujorkā, kas durvis vēra pims četriem mēnešiem. Jaunā muzeja pašreizējā ekspozīcija ar nosaukumu Unmonumental atspoguļo 21. gadsimta sākuma zeitgeist – pāreju no skaidrības un kompleksumu, ikonu sabrukumu un fragmentāciju, kura materializējusies pašlaik uz viļņa esošajā kolāžā. Tomēr notikums jeb...

­Bobs Gils ( Bob Gill ) un Deivids Kārsons ( David Carson ) katrs savā reizē apmeklēja Rīgu Latvian Art Directors Club  lekciju un meistarklašu sērijas laikā. Mākslā tu dari, ko gribi pats, bet dizainā to, ko grib kāds cits. Māksla pauž kaut ko personisku, savukārt dizains ir atkarīgs no vēstījuma komunicēšanas citiem. Bobs Gils uzskata, ka atšķirību starp mākslinieku un dizaineru nosaka temperaments: dizaineram ir nepieciešams, lai viņu mīlētu katru dienu. Viņam ir vajadzīgs apstiprinājums no mērķauditorijas vai klienta puses, viņam ir nepieciešams būt saprastam – tāds ir viņa darba mērķis. Mākslinieka vēstījums ir viņš pats, viņa personiskais pasaules skatījums. Tas, ka mākslinieks tiek „pārprasts”, bieži pat nāk par labu, padarot viņu...

Formas un satura attiecības mākslā bijušas aktuālas jau kopš Sengrieķu filosofu laikiem, un pa šo laiku nekas daudz mainījies nav. Rietumu pasaules mākslas uztvere joprojām balstīta pirmo mākslas teoriju izpratnē par to kā reprezentāciju. Arī dizains tiek vērtēts šajā kategorijā, un nepieciešamību saturu skaidri izteikt formā ir piedzīvojis ikviens dizaineris, īpaši jau reklāmā. Tas, ka Latvijā nav spēcīgas dizaina tradīcijas, protams, izskaidrojams ar garajiem izolācijas gadiem, turklāt jādomā, ka tādas nav vispār. Atceros kāda dizainera rakstīto portālā designobserver.com, ka vārdu savienojums „padomju dizains“ ir neloģisks, jo labs dizains cildina personības nozīmi, bet padomju režīms to pat neatzīst. Par izolāciju dzirdēts un domāts pietiekami, taču...