Gluži negaidīti viens no šīs nedēļas interesantākajiem notikumiem reklāmas un sabiedrisko attiecību nozarē izrādījās kompānijas ACME Film rīkotā akcija sadarbībā ar Valsts asinsdonoru centru un Forum Cinemas. Pasākuma mehānisms atbilst klasiskajai pārdošanas veicināšanas shēmai — izdari kautko un mēs par to tev kautko iedosim pretī. Interesantu un pretrunīgi vērtētu to padara akcijas subjekts — asinis. Pilsonis ziedo savas personīgās un ļoti īstās asinis, lai saņemtu brīvbiļeti uz filmu Zāģis IV, kurā galvenie notikumi arī saistās ar asins līšanu, bet vardarbīgā veidā un ne visai reālistiskā vēstījumā.

Kā uzzinām no raksta portālā Apollo ,“daļa sabiedrības ir neizpratnē”, pie tam interesanti, ka viens no cilvēkiem, kas šo neizpratni pauž, ir «Eiropas hitu radio» pārstāvis Uģis Polis, aicinot neatbalstīt cilvēkus, kuri «neredz atšķirību starp jēdzieniem «asinis, kas nodotas, lai palīdzētu citiem» un «asinis, ko vardarbīgi iegūst, lai tās baudītu».

Šī aicinājuma sakarā interesantas šķiet vairākas lietas: vai Poļa kungs neredz atšķirību starp asinīm, kas tiek nodotas realitātē un asinīm, kas tiek rādītas uz ekrāna mākslas filmā? Pat, ja šīs filmas mākslinieciskais līmenis ir diskutējams, vai tiešām cilvēki, kas to apmeklē, būtu uzskatāmi par vardarbīgi iegūtu asiņu baudītājiem? Otra lieta: filma Zāģis IV tiek ieteikta skatītājiem no 18 gadu vecuma, tomēr novērojumi liecina, ka liela daļa šausmu filmu cienītāju šo ieteikumu ignorē. Poļa kunga vaditās radiostacijas klausītāji visbiežāk pieder tieši tai pašai jaunu un ļoti jaunu cilvēku auditorijai, kuras kultūras patēriņā Eiropas hitu radio mūzika un Forum Cinemas filmas, tai skaitā šausmenes, ir vienlīdz svarīgas. Līdz ar to Uģa Poļa aicinājums varētu palikt nesaprasts tieši viņa stacijas klausītāju vidū.

Asinsdonoru centra rīkotā akcija ir nevis nosodāma, bet gluži otrādi — apsveicama kā asprātīgs, provokatīvs, bet ļoti trāpīgs veids, kā uzrunāt tos jaunos pilsoņus, kuri mīl koķetēt ar nāvi un tās atribūtiem, klausīties depresīvu mūziku un skatīties vardarbīgas filmas, bet ne pārāk interesējas par iespēju palīdzēt kādam, kura ciešanas un sāpes ir pavisam reālas.

Šī akcija nenotiek pirmo reizi, tās ideja nav dzimusi Latvijā, un Valsts asinsdonoru centrs gluži labi varēja prognozēt, ka daļai sabiedrības tā liksies stulba, kaitinoša, vai pat aizvainojoša. Līdz ar to — prieks par drosmi un uzdrīkstēšanos, kas nav tukši demonstratīva, bet reālu aktivitāti veicinoša. Neatkarīgi no tā, cik cilvēku šodien atnāca uz Forum Cinemas un nodeva asinis, uzmanības piesaistes un reakcijas izraisīšanas ziņā šī ir liela un stipra ideja. Man ir aizdomas, ka ne Valsts asinsdonoru centra darbinieki, ne sabiedrisko attiecību speciālisti paši nejūsmo ne par Zāģa sēriju, ne par asiņainām filmām vispār, bet brīnišķīgā kārtā viņi ir atpazinuši un novērtējuši iespēju runāt ar cilvēkiem, kas visticamāk būtu imūni pret tradicionāli pozitīviem aicinājumiem nodot asinis tāpēc, ka tā darīt ir labi un pareizi.