Pirms pāris nedēļām kopā ar kolēģi Dainu devos uz Shots konferenci (viņi gan to sauc par „forum“), kuras kaujas sauciens bija: „Advertising, but not as we know it“.

Tur vienas dienas laikā ar savu pieredzi dalījās un savu uzņēmumu izcilo kompetenci demonstrēja 13 runātāji. Daļa no viņiem pārstāvēja lielās, bet pietiekami inovatīvās aģentūras, kā piemēram, Crispin Porter &Bogusky interaktīvo tehnoloģiju direktors Scott Prindle stāstīja, kā „nūģiskie tehnoloģiju speciālisti“ sadarbojas ar radošajiem, Tribal DDB mediju vadītājs Matt Redman demonstrēja kampaņu, kas izmantoja Facebook sociālo tīklu, utt.

Protams, bija interesanti dzirdēt dzīvajā aizkulišu stāstus par to, kā tapušas virālās, netradicionālās un leģendārās kampaņas, kuras redzētas un piedzīvotas internetā vai par kurām lasīts reklāmas blogos. Tomēr atkal pierādījās, ka iedvesmu vislabāk var iegūt no ārpuses – no savādāka domāšanas veida, no citām pieejām problēmām.

Shots konferencē, manuprāt, iedvesmojošāko priekšnesumu sniedza ar reklāmu maz saistīts vīrs Dick Powell, kas ir viens no dizaina konsultāciju studijas Seymourpowell dibinātājiem un vadītājiem. Ļoti iespaidīgi bija viņa produktu dizaini (dažus no tiem var aplūkot viņu mājas lapā) un pieredzes rūdījuma pilnie stāsti par radošo procesu. Par to, ka aģentūras uzdevums parasti ir klienta aizspriedumu apkopojums. Par to, ka inovācija ļoti reti ir LIELĀ ideja, bet drīzāk vairāku mazu ideju apkopojums. Par skaudro patiesību, ko reklāmisti un mārketinga speciālisti bieži aizmirst: “Product itself is the ultimate ad of it.” Jo ilgāk strādāju reklāmā, jo vairāk to saprotu.

Patiesi, šo vīru ļoti labprāt vēlreiz redzētu kādā LADC seminārā vai mārketinga konferencē.

R.

P.S. Arhitektūra un dizains ir bieži mani iedvesmotāji – laikam tādēļ, ka arhitektu un dizainieru darba neatņemama sastāvdaļa ir iedziļināšanās patērētāju (māju iedzīvotāju un preču lietotāju) paradumos un dzīvesveidos.

P.S.S. Nākošreiz turpināšu par to, kas mani iedvesmo un pastāstīšu par vienu no manām 2007. gada naivākajām idejām.