Man pirmo reizi dzīvē ir tāda sajūta, ka vēlreiz sācies pagājušais gads.

Medijos, ielās, veikalu skatlogos kā rēgi atgriežas pagājušā gada varoņi, ziņas un dekorācijas. TV ekrānos galvenokārt sastopami veco seriālu un dažādu raidījumu atkārtojumi. Vēl pagājušajā nedēļā biju pārsteigts, redzot savu darba kolēģi LTV1 raidījuma "Abi labi" intervijā ar frizūru, kas jau pirms pusgada neatgriezeniski nomainīta. Arī pamatīgi noputējušais Dāvidšovs atgriezies pēc vairāku gadu kvernēšanas TV5 atvilktnē. Pēc brīža tiek solīts arī veiksmīgākā pašmāju seriāla "Neprāta cena" vairāk nekā 400 sēriju atkārtojums, nevis vairs jaunu sēriju radīšana.

Arī reklāmas nozarē jūtams Deja Vu. Uz ielām vēlreiz atgriezušies nedaudz apskranduši pērnās ziemas eņģeļi, kas ar jaunu sparu cenšas uzjundīt emocijas par atstarotāju nelietošanas perspektīvām. Pat banku nozarē tiek izvilktas jau vairākus gadus izmantotas kampaņas, piemēram, SEB bankas pensiju reklāma, kas atkal un atkal no jauna cenšas pateikt, ka pensija vairs nav aiz kalniem.

Šķiet, ka taupības režīms daudziem nozīmē tikai vienu - tuvākos gadus nevajag radīt neko jaunu, bet tā vietā nostiprināt mūsu zināšanas par jau redzēto un dzirdēto. Var jau saprast, ka pēc ierasto budžetu vērienīgas apcirpšanas daudziem nolaižas rokas un atkārtošana šķiet vienīgais reālais risinājums. Galu galā arī bērnībā simtkārt atkārtotās mammas frāzes "uzvelc cepuri", "izmazgā zobus" un "melot ir slikti" manī iesakņojušās tik dziļi, ka ar gandrīz tādu pašu tonalitāti tagad tās skandinu saviem bērniem.

Bet vai mārketings un komunikācija pakļaujas šim principam un tas var būt efektīvi? Baidos, ka nē. Jo, lai cik manis stāstītā anekdote nebūtu smieklīga, tās emocijas un neviltotais smaids, kādu piedzīvosiet pirmajā reizē, trešajā vai piektajā reizē vairs neatkārtosies. Lai cik izcila nebūtu teātra izrāde, mākslas filma vai klauna triks cirkā, tikai pēc pirmās noskatīšanās reizes jūs tik intensīvi iesaistīsieties procesā un pēc tam tik aktīvi dalīsieties pozitīvās vai negatīvās emocijās ar draugiem, paziņām vai interneta brāļiem un māsām. Ja vien, protams, redzētais jūs nebūs atstājis vienaldzīgu.

Tāpat ir ar reklāmu un jebkuru cita veida mārketinga komunikāciju. Vienu un to pašu ziņu medijiem "neiebarosi", līdzīgi kā ar pērnā gada reklāmu neaizrausi un neiegūsi tik labus rezultātus. Iespējams, ka pat nesasniegsi nekādu biznesa izaugsmi, tik vien kā veiksmīgi būsi iztērējis jau tā ierobežoto un "ar putām uz lūpām" izcīnīto mārketinga budžetu.

Bet kur problēma, tur, saprotams, jābūt klāt arī hiēnai – iespējai. Uz šī atkārtojumu fona cilvēki vairāk nekā jebkad novērtēs svaigus un oriģinālus komunikāciju risinājumus, vēl aktīvāk nekā līdz šim iesaistīsies jaunos pasākumos un interaktīvos piedzīvojumos digitālajā vidē. Vēl efektīvākas nekā līdz šim būs svaigas idejas, turklāt taupīt iespējams gan uz līdz šim izmantoto ražošanas formātu nomaiņu uz vienkāršākiem un lētākiem, gan uz līdz šim neefektīvo lielgabarīta mediju kanālu izvēli.

Tā, piemēram, tradicionālo Ziemassvētku kampaņas mediju vietā Maxima izvēlējās citus kanālus, ietaupot uz ražošanu un izvietošanu, turklāt gūstot rekordlabus rezultātus. Vides reklāmas stendu vietā tika piedāvāta on-line spēle "Centis Ride", ko Ziemassvētku brīvdienās iemēģināja vairāk nekā 45 000 cilvēku, bet 30 sekunžu TV klipa izrādīšana 3 nedēļu garumā tika aizstāta ar Cenša Ūbeles Jaungada uzrunu, ko LNT ekrānos ikviens varēja noklausīties 15 minūtes pirms gadu mijas.

Ja līdz šim bieži esam teikuši "less is more", tad šobrīd vairāk gribētos uzsvērt "fresh is more" vai J. W. Gētes vārdiem, "Svaiga aktivitāte ir vienīgais līdzeklis nedienu pārvarēšanā".