Mēs visi esam liecinieki tam, ka vieglas peļņas laiks Latvijā beidzies un strauji pieaug dzīves dārdzība. Tas ātri vien rezultējas brīvas naudas trūkumā, kas savukārt veicina pastiprinātu skopumu, bet skopums - pragmatismu. Arī aiz komunikāciju idejām un zīmoliem gan uzņēmumu vadītāji, gan pircēji meklēs ne tikai emocionālu ieguvumu, bet arī racionālu pamatojumu, pievienotu vērtību un efektivitāti.

Ekonomikai atdziestot, asāka kļūs konkurences cīņa, kurā pamazām izsijāsies profesionālākie un radošākie mārketinga uzņēmumi. Attiecīgi jaunus klientus iegūt un biznesa izaugsmi noturēt nozīmēs tos „atņemt” vājākiem konkurentiem nevis vienkārši pasmelt no augošas Latvijas iedzīvotāju pirktspējas un straujās nozares izaugsmes. Tātad lojalitātes stiprināšana nozares līderiem un agresīva tirgus daļas iegūšana mazajiem uzņēmumiem kļūs par kritiski svarīgu nepieciešamību, lai panāktu tālāku attīstību un uzvarētu stagnāciju. Šajā situācijā samazināt mārketinga investīcijas būtu ārkārtīgi tuvredzīgs un pat riskants solis.  

Esmu pārliecināts, ka, lai arī ne tik strauji kā pēdējos gadus, taču arī šogad un tuvākajos trīs gados kopējais reklāmas tirgus turpinās pieaugt (vismaz par 20% gadā), bet vēl daudz straujāk pieaugs prasība pēc lielākas reklāmas atdeves. Mārketinga un reklāmas investīcijas tiks nopietnāk izvērtētas gan pirms kampaņas, gan pēc tās. Tas nozīmēs, ka vairāk laika, uzmanības un arī līdzekļu tiks ieguldīti auditorijas izpētei un komunikāciju stratēģijas izstrādei, profesionālāk tiks pieprasīti arī kampaņas rezultātu novērtējumi, izvērtējot ne tikai pārdošanas rezultātus, bet arī specifisku komunikāciju mērķu izpildi. 

Tāpat ekonomikas atdzišana prasīs nopietni izvērtēt uzņēmuma izaugsmes potenciālu, cītīgākus produkta un zīmola unikalitātes meklējumus, aktīvāku un operatīvāku jaunu un inovatīvu risinājumu piedāvājumu. Pieaugs šaurāku un precīzāk mērķētu mediju kanālu (internets, mobilais mārketings, citi digitālie mediji) izmantošana, individuālāka komunikācijas satura izstrāde, kā rezultātā kopējais mediju budžeta pieauguma tempi varētu sarukt, bet komunikāciju plānošanas un izstrādes budžeta pieauguma tempi pieaugt. Līdz šim veiksmīgākās un efektīvākās idejas bijušas tās, kur ar salīdzinoši nelielu mediju investīciju panākts ievērojams efekts un biznesa rezultāts, iesaistot auditoriju ziņas veidošanā, kampaņas norisē, draugu iesaistīšanā un aktīvā „word of mouth” darbībā. 

Tātad ekonomikas atdzišana vai pat “cietās piezemēšanās” scenārija īstenošanās Latvijas reklāmas nozarē varētu ienest vairākas pat ļoti pozitīvas izmaiņas. Lai ar ierobežotiem resursiem sasniegtu izcilu rezultātu, idejai jābūt aizraujošākai un reklāmai radošākai, izvēlētajiem komunikāciju kanāliem precīzākiem un rezultātiem vēl nomērāmākiem. Savukārt visiem tiem mārketinga vadītājiem un reklāmu veidotājiem, kas turpinās mīt ierasto taciņu, var klāties arvien grūtāk pamatot savas darbības lietderību un efektivitāti.