Ir taču tik vilinoši reklāmā piesolīt pircējiem mūžīgo jaunību, zemāko cenu garantiju, augstākās depozītu likmes, par 70% kuplākus matus un 90% garākas skropstas, zobārstu izvēli nr. 1 pasaulē vai Esmeraldas maģisko brīnumakmeni, kas ļaus pagriezt likteņa stūri laimes pārpilnā nākotnē.  

Bet cik tad bieži šādus solījums vispār ir iespējams dot un turēt? Un vai pircēji Latvijā vēl nav kļuvuši imūni pret neticami labiem piedāvājumiem? Šo diskusiju aktualizēja pēdējās svētdienas raidījums De Fakto, veicot eksperimentus ar Cido “18 apelsīnu” sulu un konstatējot, ka 1 litra pakā saiet tikai puse no solīto un reklāmā redzamo lielo apelsīnu skaita. Reklāmdevējs gan, protams, nepalika atbildi parādā, jo sulā tiekot izmantoti mazie Kubas apelsīni un viss taču ir korekti. 

Lai arī reklāmdevēji un reklāmu veidotāji Latvijā ir izauguši no 90-to gadu brutālo komerciālās un politiskās reklāmas melu un solījumu, banānu un slazdu laikmeta, tomēr par pilnībā godīgu un korektu reklāmu vairumā gadījumu Latvijā joprojām runāt ir grūti. Acīmredzot ar jebkādām metodēm nopelnīt gribošie reklāmdevēji un reklāmu veidotāji sapratuši, ka pircējs nav vairs tik liels muļķis, jo vismaz pāris reizes jau „iekritis” ar savu naivumu un lētticību.  

Bet tas, protams, netraucē reklāmdevējiem kļūt viltīgākiem un izstrādāt nosacīti korektus un juridiski grūti apstrīdamus piedāvājumus, izceļot tikai interesanto ziņu, bet zem zvaigznītēm un ļoti maza izmēra burtiem apslēpt visus tos nosacījumus, kas šo piedāvājumu vairs nebūt nepadara tik saistošu. Un šim spilgtu piemēru ir atliku likām. 

Vairāku labi zināmu banku depozītu likmes 20% un pat 25% apjomā, kas uz kopējo depozītu likmju procentu fona šķietami ir 2-3 reizes labāks piedāvājums, izskatījās ļoti kārdinošs, lai cilvēki par to aktīvi interesētos. Bet diemžēl noskaidrojot, ko tas patiesībā ietver, izrādījās, ka līdzīgi sadalot naudu uzkrājošos produktos citās bankās, piedāvājums ir gaužām līdzīgs. Laikam jau savulaik vilinošie Banka Baltija depozītu procenti vismaz šajā kategorijā cilvēkiem liek būt piesardzīgiem. 

Arī Drogas cenu garantijas kampaņa, kas savulaik solīja atmaksāt cenu starpību, ja citā veikalā produkts maksā lētāk, ietvēra veselu virkni dažādus apakšpunktus, kas lielajos medijos vispār nebija iekļauti. Gala rezultātā cilvēki neatguva cenas starpību, jo nebija izpildījuši kādu no šiem noteikumiem. Ar šo netikumu aktīvi aizrāvušies arī telekomunikāciju, auto tirdzniecības un citu nozaru uzņēmumi, kas ar lieliem cipariem un saukļiem sola brīnumlietas, nosacījumus atstājot trešajā plānā. Te viens klasisks piemērs.

Atceros arī savu mācību stundu, kad pirms nu jau kādiem 5 gadiem manu uzmanību piesaistīja kāds pašmāju žurnāls, kas solīja katram gada abonementam pa pastu atsūtīt mūzikas stereosistēmu, kas fotogrāfijā izskatījās visai iespaidīga. Jau nopriecājos, kad saņēmu izziņu no pasta par sūtījumu, bet biju vīlies par izslavēto stereosistēmu, kad to ieraudzīju. Patiesībā tas bija miniatūras (plaukstas lieluma), čērkstošs, Ķīnā ražots plastmasas radio, ko par stereosistēmu nosaukt ir kreisāk par kreisu. Šo žurnālu vairs neabonēju un neesmu rekomendējis arī draugiem. 

Labās ziņas – pircēji nenovēršami kļūs gudrāki un mūsdienu tehnoloģiju attīstības rezultātā komunicē vairāk, tātad pieaug pircēju ietekme un kontrole pār zīmolu korektu un godīgu piedāvājumu. Internets ir radījis izcilu platformu, kur iegūt atsauksmes par produktu vai pakalpojumu, un vide, kur organizēt interešu klubus par vai pret kādu zīmolu, kas izpelnījies šādu uzmanību. 

Viena no pēdējā laika karstākajām diskusijām interneta forumos un mārketinga ekspertu blogos ir par Unilever divu dažādu zīmolu Dove un Axe pretrunām. Ja Dove aktīvi aizstāv un reklāmā cildina sievietes dabisko skaistumu, tad Axe ar lielu vērienu izmanto modeles un izskaistinātus sieviešu prototipus. Gala rezultātā uzņēmums, kurš ar viena zīmola palīdzību ar putām uz lūpām apgalvo vienu, bet ar otru dara pretējo, iegūst skeptiski noskaņotu cilvēku tūkstošus. Kā piemēru varat apskatīt kāda vienkārša ierindas pilsoņa aktīvi pausto viedokli - klipu, ko noskatījušies gandrīz 100’000 cilvēku.

Bet runājot visu laiku godīgāko reklāmu, šķiet tā varētu būt Bila Bernbaha pirms gandrīz 50 gadiem veidotā VW reklāma „It’s ugly, but it gets you there”.