„Radošs prāts – vislielākais aktīvs” - šāds nosaukums bija izvēlēts šonedēļ notikušajai Kultūras Ministrijas rīkotajai konferencei par radošo industriju lomu Latvijas izaugsmē. Un nosaukums pilnībā pamatots. Bez radošiem cilvēkiem un inovatīvas pieejas uzņēmuma konkurentspēju Latvijā un pasaulē ilgtermiņā saglabāt nav iespējams, jo tehnisko darba daļu gandrīz jebkurā nozarē ievērojami lētāk var paveikt Ķīna un Indija. 

Skaidrības labad precizēšu, ka radošajās industrijās iekļautas nozares, kas saistītas ar māksliniecisko darbību, literatūru, presei, poligrāfiju, juvelierizstrādājumiem, fotogrāfiju, arhitektūru, mūziku, kino, video, TV un radio, reklāmu, kultūras mantojumu, kultūras iestādēm, atpūtu un izklaidi.

Viena no visvairāk apspriestajām un sāpīgākajām tēmām gan radošajās reklāmas aģentūrās, gan radošajās industrijās kopumā ir izglītība. 

Kā zināms, Latvijā joprojām nav mūsdienīgas radošās universitātes, dizaina vai inovāciju augstskolas. Turklāt esošajās mācību iestādēs joprojām dominē novecojusi izglītības sistēma, kas balstās uz iegaumēšanas principiem un sekmē vien vecu formulu un standartu apgūšanu, kas dinamiski mainīgajā pasaulē vairs nedarbojas. Tāpēc patiesās izglītības iestādes Latvijā nereti ir darba vietas, nevis skolas vai universitātes.Paneļa diskusijas dalībnieki un radošo nozaru pārstāvji, starp kuriem bija inovatīvās kulinārijas pārstāvis Mārtiņš Rītiņš, aktīvākais reklāmas cilvēks Ēriks Stendzenieks, arhitekts Ingurds Legzdiņš, visi bija vienisprātis, ka izglītības sistēmā Latvijā nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. Ja vēl nesen dzīvojām zināšanu ekonomikā, kad kodētu zināšanu izglītība bija adekvāta, tad mūsdienu radošajā ekonomikā nepieciešama radošu domāšanu veicinoša izglītība. Tai jābūt vērstai uz radošās domas atbrīvošanu, jauniešu iedrošināšanu uz drosmīgām idejām un uz pašam savu nevis dominējošo viedokli, uz uzņēmējdarbību. Izglītība, kas iemāca ar atvērtām acīm un ausīm doties pretī jaunām idejām, izaicinājumiem un lieliem sapņiem. 

Arī konferences viesis, pasaulē populārā dzīvesstila žurnāla Wallpaper redaktors Niks Komptons atzina, ka Londonas kā Eiropas radošākās pilsētas tēls un dinamiskā vide veidojusies lielā mērā pateicoties izcilajām radošo industriju mācību iestādēm.

Kādas ir jūsu domas par to, cik lielā mērā biznesa, ekonomikas, inženierzinātņu izglītības u.c. programmās Latvijas augstskolās ir iekļautas tēmas par radošu domāšanu, inovatīvu pieeju, dizaina izpratni? Un cik mākslas un kultūras izglītības iestāžu programmās iekļautas tēmas par uzņēmējdarbību un biznesa administrāciju? Un kā palīdzēt talantīgiem radošajiem cilvēkiem satikt uzņēmējus un otrādi?

Nobeigumā vēl tikai gribu paslavēt Rīgas Ekonomikas Augstskolu (SSE Riga), ko man bija tā veiksme absolvēt pirms 11 gadiem un kas tieši šodien svin savu 13. gadu jubileju. Tā joprojām ir viena no retajām augstskolām Latvijā ar izteikti rietumniecisku un mūsdienīgu pieeju izglītībai. Varu apliecināt, ka bez biznesa administrācijas pamatiem tā man iemācīja patstāvību domās un darbos, iedvesa pārliecību par savām spējām un abus studiju gadus nebeidza atkārtot to, ka „nav stulbu jautājumu, ir tikai stulbas atbildes”.