20.gs. lielākās krīzes

Labākās mācības no pēdējā gadsimta lielākajām pasaules krīzēm

Ir pietiekami daudz empīrisku pierādījumu tam, ka budžeta ierobežošanai ekonomiskas lejupslīdes apstākļos mārketingā un reklāmā ir īslaicīgs pozitīvs un ilgtermiņā negatīvs efekts. Katra lejupslīde novieto mārketingu un reklāmu zem mikroskopa, un bieži šīs nozares tiek apzīmogotas kā „jaukas rotaļlietas“. Bet pierādījumi liecina, ka budžeta samazināšana šajos laukos vājina pārdošanu, samazina tirgus akcijas un ienākumus un saēd ienākumus.

MakGrava-Hilla (McGraw-Hill) pētījumi par 1974/75.gada un 1981/82.gada ekonomiskajām lejupslīdēm konstatē pārdošanas rezultātu kritumus attiecīgi par 21 un 45 procentiem tām kompānijām, kas samazināja ieguldījumus, salīdzinot ar tām, kuras to nedarīja.

PIMS data Aleksa Biela (Biel) vadībā veiktie pētījumi par 1990.gada lejupslīdi parāda, ka kompānijas, kas samazināja ieguldījumus ieguva tikai 0,2% tirgus daļas, kamēr tie, kas uzturēja vai nedaudz palielināja ieguldījumus ieguva 0,5% pieaugumu, un tie, kas pārliecinoši palielināja ieguldījumus, saņēma 0,9% tirgus daļas pieauguma.

Pēc Amerikas Uzņēmējdarbības preses veikto pētījumu rezultātiem, simt četrdesmit trīs ASV uzņēmumi, kas samazināja reklāmas izdevumus 1974-75.gada lejupslīdes laikā, divu gadu laikā piedzīvoja 38% pagrimumu.

1998.gada PIMS pētījums parādīja, ka kompānijas, kas palielināja ieguldījumu pēdējās lejupslīdes laikā, panāca vidējo kapitāla atgriešanos par 4,3%, salīdzinājumam – 0,6% tiem, kas saglabāja mārketinga ieguldījumus, un 0,8 tiem, kas tos samazināja.

Konkrēti piemēri, kas apliecina analīzi:

Revlon un Philip Morris ieguva tirgus daļas 70to gadu lejupslīdē, uzturot intensīvu ieguldījumu mārketingā, kamēr konkurenti to samazināja.

80to gadu beigu un 90to gadu sākuma lejupslīdes posmā, tādas kompānijas kā Jell-O, Green Giant un Doritos samazināja savus reklāmas budžetus un piedzīvoja pārdošanas apjomu krišanos no 26% – 64%, bet kompānijas, kas uzturēja reklāmas budžetus, piedzīvoja milzīgu pacēlumu: Jif 57%, Kraft 70% un Bud Light 15%.

Nike trīskāršoja savu reklāmas budžetu un piedzīvoja deviņkārtīgu peļņu, beidzoties 1990.gada krīzei.

Svarīgi, ka budžeta samazināšana pakļauj uzņēmējdarbību papildu riskam ne tikai pašas lejupslīdes laikā, bet arī ekonomikas ciklā, kas tai seko.